Vai var ticēt āderēm?

Āderu meklēšana tieši ziemeļu tautas valstīs ir ļoti izplatīts veids kā “atrast ūdeni” un paaudžu paaudzēs šo amatu pielieto vietējie aku rakšanas meistari un reizēm pat spices ierīkošanas meistari apgalvojot ka spēj “paredzēt” ūdens atrašanās vietu un dziļumu jeb tā saucamās “pazemes upes”. Arī Latvijā netrūkst cilvēku, kas tic šādām pārdabiskām spējām. Ja mēs pievēršamies šim jautājumam tīri balstoties uz loģiku un pierādījumiem, tad joprojām NAV zinātniski pierādīts, ka āderes eksistētu un ka tās jebkādā veidā norādītu uz kādu ūdens dzīslu (vai pat vienkārši ūdeni spainī).

Smilšainā vietā, pat tīri teorētiski “meklēt āderes” nav loģiska pamatojuma, jo ūdens būs jebkurā vietā kur urbs spici un ūdens līmenis sāksies vienā un tajā pašā dziļumā lai kur arī mēģinātu – (savienoto trauku princips)

Lai vieglāk būtu vizualizēt iepriekš minēto principu, pieņemsim ka Mārupe ir, kā liela vanna, tagad piebērsim vannu pilnu līdz augšai ar akmens šķembām (kas reprezentē smiltis) un pieliesim vannu līdz pusei ar ūdeni. Tātad – jebkurā stūrī vannā iespraužot metāla caurulīti (spici) mēs atrastu ūdeni, vienā un tajā pašā dziļumā.

Pareizais veids, kā “atrast” ūdeni ir izpētīt grunts slāņus urbšanas laikā un vadoties ģeoloģiskajām grunts īpašībām un ūdens plūsmas tajā, izvēlēties spices dziļumu. Šo zinātni sauc par Hidroģeoloģiju.